Definify.com
Definition 2025
exercitaturus
exercitaturus
Latin
Participle
exercitātūrus m (feminine exercitātūra, neuter exercitātūrum); first/second declension
- about to exercise
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exercitātūrus | exercitātūra | exercitātūrum | exercitātūrī | exercitātūrae | exercitātūra | |
| genitive | exercitātūrī | exercitātūrae | exercitātūrī | exercitātūrōrum | exercitātūrārum | exercitātūrōrum | |
| dative | exercitātūrō | exercitātūrō | exercitātūrīs | ||||
| accusative | exercitātūrum | exercitātūram | exercitātūrum | exercitātūrōs | exercitātūrās | exercitātūra | |
| ablative | exercitātūrō | exercitātūrā | exercitātūrō | exercitātūrīs | |||
| vocative | exercitātūre | exercitātūra | exercitātūrum | exercitātūrī | exercitātūrae | exercitātūra | |