Definify.com
Definition 2024
expectaturus
expectaturus
Latin
Participle
expectātūrus m (feminine expectātūra, neuter expectātūrum); first/second declension
- Alternative form of exspectāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | expectātūrus | expectātūra | expectātūrum | expectātūrī | expectātūrae | expectātūra | |
| genitive | expectātūrī | expectātūrae | expectātūrī | expectātūrōrum | expectātūrārum | expectātūrōrum | |
| dative | expectātūrō | expectātūrō | expectātūrīs | ||||
| accusative | expectātūrum | expectātūram | expectātūrum | expectātūrōs | expectātūrās | expectātūra | |
| ablative | expectātūrō | expectātūrā | expectātūrō | expectātūrīs | |||
| vocative | expectātūre | expectātūra | expectātūrum | expectātūrī | expectātūrae | expectātūra | |