Definify.com
Definition 2024
expugnaturus
expugnaturus
Latin
Participle
expugnātūrus m (feminine expugnātūra, neuter expugnātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | expugnātūrus | expugnātūra | expugnātūrum | expugnātūrī | expugnātūrae | expugnātūra | |
| genitive | expugnātūrī | expugnātūrae | expugnātūrī | expugnātūrōrum | expugnātūrārum | expugnātūrōrum | |
| dative | expugnātūrō | expugnātūrō | expugnātūrīs | ||||
| accusative | expugnātūrum | expugnātūram | expugnātūrum | expugnātūrōs | expugnātūrās | expugnātūra | |
| ablative | expugnātūrō | expugnātūrā | expugnātūrō | expugnātūrīs | |||
| vocative | expugnātūre | expugnātūra | expugnātūrum | expugnātūrī | expugnātūrae | expugnātūra | |