Definify.com
Definition 2025
exspiraturus
exspiraturus
Latin
Participle
exspīrātūrus m (feminine exspīrātūra, neuter exspīrātūrum); first/second declension
- about to exhale
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exspīrātūrus | exspīrātūra | exspīrātūrum | exspīrātūrī | exspīrātūrae | exspīrātūra | |
| genitive | exspīrātūrī | exspīrātūrae | exspīrātūrī | exspīrātūrōrum | exspīrātūrārum | exspīrātūrōrum | |
| dative | exspīrātūrō | exspīrātūrō | exspīrātūrīs | ||||
| accusative | exspīrātūrum | exspīrātūram | exspīrātūrum | exspīrātūrōs | exspīrātūrās | exspīrātūra | |
| ablative | exspīrātūrō | exspīrātūrā | exspīrātūrō | exspīrātūrīs | |||
| vocative | exspīrātūre | exspīrātūra | exspīrātūrum | exspīrātūrī | exspīrātūrae | exspīrātūra | |