Definify.com
Definition 2024
exulceraturus
exulceraturus
Latin
Participle
exulcerātūrus m (feminine exulcerātūra, neuter exulcerātūrum); first/second declension
- about to aggravate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exulcerātūrus | exulcerātūra | exulcerātūrum | exulcerātūrī | exulcerātūrae | exulcerātūra | |
| genitive | exulcerātūrī | exulcerātūrae | exulcerātūrī | exulcerātūrōrum | exulcerātūrārum | exulcerātūrōrum | |
| dative | exulcerātūrō | exulcerātūrō | exulcerātūrīs | ||||
| accusative | exulcerātūrum | exulcerātūram | exulcerātūrum | exulcerātūrōs | exulcerātūrās | exulcerātūra | |
| ablative | exulcerātūrō | exulcerātūrā | exulcerātūrō | exulcerātūrīs | |||
| vocative | exulcerātūre | exulcerātūra | exulcerātūrum | exulcerātūrī | exulcerātūrae | exulcerātūra | |