Definify.com
Definition 2024
exultatus
exultatus
Latin
Participle
exultātus m (feminine exultāta, neuter exultātum); first/second declension
- Alternative form of exsultātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exultātus | exultāta | exultātum | exultātī | exultātae | exultāta | |
| genitive | exultātī | exultātae | exultātī | exultātōrum | exultātārum | exultātōrum | |
| dative | exultātō | exultātō | exultātīs | ||||
| accusative | exultātum | exultātam | exultātum | exultātōs | exultātās | exultāta | |
| ablative | exultātō | exultātā | exultātō | exultātīs | |||
| vocative | exultāte | exultāta | exultātum | exultātī | exultātae | exultāta | |