Definify.com
Definition 2025
falsatus
falsatus
Latin
Participle
falsātus m (feminine falsāta, neuter falsātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | falsātus | falsāta | falsātum | falsātī | falsātae | falsāta | |
| genitive | falsātī | falsātae | falsātī | falsātōrum | falsātārum | falsātōrum | |
| dative | falsātō | falsātō | falsātīs | ||||
| accusative | falsātum | falsātam | falsātum | falsātōs | falsātās | falsāta | |
| ablative | falsātō | falsātā | falsātō | falsātīs | |||
| vocative | falsāte | falsāta | falsātum | falsātī | falsātae | falsāta | |
References
- falsatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- FALSATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)