Definify.com
Definition 2024
flammaturus
flammaturus
Latin
Participle
flammātūrus m (feminine flammātūra, neuter flammātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | flammātūrus | flammātūra | flammātūrum | flammātūrī | flammātūrae | flammātūra | |
| genitive | flammātūrī | flammātūrae | flammātūrī | flammātūrōrum | flammātūrārum | flammātūrōrum | |
| dative | flammātūrō | flammātūrō | flammātūrīs | ||||
| accusative | flammātūrum | flammātūram | flammātūrum | flammātūrōs | flammātūrās | flammātūra | |
| ablative | flammātūrō | flammātūrā | flammātūrō | flammātūrīs | |||
| vocative | flammātūre | flammātūra | flammātūrum | flammātūrī | flammātūrae | flammātūra | |