Definify.com
Definition 2025
fornicatus
fornicatus
Latin
Participle
fornicātus m (feminine fornicāta, neuter fornicātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fornicātus | fornicāta | fornicātum | fornicātī | fornicātae | fornicāta | |
| genitive | fornicātī | fornicātae | fornicātī | fornicātōrum | fornicātārum | fornicātōrum | |
| dative | fornicātō | fornicātō | fornicātīs | ||||
| accusative | fornicātum | fornicātam | fornicātum | fornicātōs | fornicātās | fornicāta | |
| ablative | fornicātō | fornicātā | fornicātō | fornicātīs | |||
| vocative | fornicāte | fornicāta | fornicātum | fornicātī | fornicātae | fornicāta | |
References
- fornicatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- fornicatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “fornicatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.