Definify.com
Definition 2024
frumentatus
frumentatus
Latin
Participle
frūmentātus m (feminine frūmentāta, neuter frūmentātum); first/second declension
- foraged, having foraged
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | frūmentātus | frūmentāta | frūmentātum | frūmentātī | frūmentātae | frūmentāta | |
| genitive | frūmentātī | frūmentātae | frūmentātī | frūmentātōrum | frūmentātārum | frūmentātōrum | |
| dative | frūmentātō | frūmentātō | frūmentātīs | ||||
| accusative | frūmentātum | frūmentātam | frūmentātum | frūmentātōs | frūmentātās | frūmentāta | |
| ablative | frūmentātō | frūmentātā | frūmentātō | frūmentātīs | |||
| vocative | frūmentāte | frūmentāta | frūmentātum | frūmentātī | frūmentātae | frūmentāta | |
References
- Félix Gaffiot (1934), “frumentatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- to forage: pabulatum, frumentatum ire
- to forage: pabulatum, frumentatum ire