Definify.com
Definition 2024
geminatus
geminatus
Latin
Participle
geminātus m (feminine gemināta, neuter geminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | geminātus | gemināta | geminātum | geminātī | geminātae | gemināta | |
| genitive | geminātī | geminātae | geminātī | geminātōrum | geminātārum | geminātōrum | |
| dative | geminātō | geminātō | geminātīs | ||||
| accusative | geminātum | geminātam | geminātum | geminātōs | geminātās | gemināta | |
| ablative | geminātō | geminātā | geminātō | geminātīs | |||
| vocative | gemināte | gemināta | geminātum | geminātī | geminātae | gemināta | |
Related terms
Descendants
- English: geminate
References
- geminatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers