Definify.com
Definition 2024
gustatus
gustatus
Latin
Participle
gustātus m (feminine gustāta, neuter gustātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | gustātus | gustāta | gustātum | gustātī | gustātae | gustāta | |
| genitive | gustātī | gustātae | gustātī | gustātōrum | gustātārum | gustātōrum | |
| dative | gustātō | gustātō | gustātīs | ||||
| accusative | gustātum | gustātam | gustātum | gustātōs | gustātās | gustāta | |
| ablative | gustātō | gustātā | gustātō | gustātīs | |||
| vocative | gustāte | gustāta | gustātum | gustātī | gustātae | gustāta | |
References
- gustatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- gustatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “gustatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.