Definify.com
Definition 2024
hinniturus
hinniturus
Latin
Participle
hinnītūrus m (feminine hinnītūra, neuter hinnītūrum); first/second declension
- about to neigh
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | hinnītūrus | hinnītūra | hinnītūrum | hinnītūrī | hinnītūrae | hinnītūra | |
| genitive | hinnītūrī | hinnītūrae | hinnītūrī | hinnītūrōrum | hinnītūrārum | hinnītūrōrum | |
| dative | hinnītūrō | hinnītūrō | hinnītūrīs | ||||
| accusative | hinnītūrum | hinnītūram | hinnītūrum | hinnītūrōs | hinnītūrās | hinnītūra | |
| ablative | hinnītūrō | hinnītūrā | hinnītūrō | hinnītūrīs | |||
| vocative | hinnītūre | hinnītūra | hinnītūrum | hinnītūrī | hinnītūrae | hinnītūra | |