Definify.com
Definition 2024
iaculaturus
iaculaturus
Latin
Participle
iaculātūrus m (feminine iaculātūra, neuter iaculātūrum); first/second declension
- about to throw
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | iaculātūrus | iaculātūra | iaculātūrum | iaculātūrī | iaculātūrae | iaculātūra | |
| genitive | iaculātūrī | iaculātūrae | iaculātūrī | iaculātūrōrum | iaculātūrārum | iaculātūrōrum | |
| dative | iaculātūrō | iaculātūrō | iaculātūrīs | ||||
| accusative | iaculātūrum | iaculātūram | iaculātūrum | iaculātūrōs | iaculātūrās | iaculātūra | |
| ablative | iaculātūrō | iaculātūrā | iaculātūrō | iaculātūrīs | |||
| vocative | iaculātūre | iaculātūra | iaculātūrum | iaculātūrī | iaculātūrae | iaculātūra | |