Definify.com
Definition 2024
ientatus
ientatus
Latin
Participle
ientātus m (feminine ientāta, neuter ientātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ientātus | ientāta | ientātum | ientātī | ientātae | ientāta | |
| genitive | ientātī | ientātae | ientātī | ientātōrum | ientātārum | ientātōrum | |
| dative | ientātō | ientātō | ientātīs | ||||
| accusative | ientātum | ientātam | ientātum | ientātōs | ientātās | ientāta | |
| ablative | ientātō | ientātā | ientātō | ientātīs | |||
| vocative | ientāte | ientāta | ientātum | ientātī | ientātae | ientāta | |