Definify.com
Definition 2024
impedicaturus
impedicaturus
Latin
Participle
impedicātūrus m (feminine impedicātūra, neuter impedicātūrum); first/second declension
- about to fetter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | impedicātūrus | impedicātūra | impedicātūrum | impedicātūrī | impedicātūrae | impedicātūra | |
| genitive | impedicātūrī | impedicātūrae | impedicātūrī | impedicātūrōrum | impedicātūrārum | impedicātūrōrum | |
| dative | impedicātūrō | impedicātūrō | impedicātūrīs | ||||
| accusative | impedicātūrum | impedicātūram | impedicātūrum | impedicātūrōs | impedicātūrās | impedicātūra | |
| ablative | impedicātūrō | impedicātūrā | impedicātūrō | impedicātūrīs | |||
| vocative | impedicātūre | impedicātūra | impedicātūrum | impedicātūrī | impedicātūrae | impedicātūra | |