Definify.com
Definition 2025
impetraturus
impetraturus
Latin
Participle
impetrātūrus m (feminine impetrātūra, neuter impetrātūrum); first/second declension
- about to accomplish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | impetrātūrus | impetrātūra | impetrātūrum | impetrātūrī | impetrātūrae | impetrātūra | |
| genitive | impetrātūrī | impetrātūrae | impetrātūrī | impetrātūrōrum | impetrātūrārum | impetrātūrōrum | |
| dative | impetrātūrō | impetrātūrō | impetrātūrīs | ||||
| accusative | impetrātūrum | impetrātūram | impetrātūrum | impetrātūrōs | impetrātūrās | impetrātūra | |
| ablative | impetrātūrō | impetrātūrā | impetrātūrō | impetrātūrīs | |||
| vocative | impetrātūre | impetrātūra | impetrātūrum | impetrātūrī | impetrātūrae | impetrātūra | |