Definify.com
Definition 2025
imputaturus
imputaturus
Latin
Participle
imputātūrus m (feminine imputātūra, neuter imputātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | imputātūrus | imputātūra | imputātūrum | imputātūrī | imputātūrae | imputātūra | |
| genitive | imputātūrī | imputātūrae | imputātūrī | imputātūrōrum | imputātūrārum | imputātūrōrum | |
| dative | imputātūrō | imputātūrō | imputātūrīs | ||||
| accusative | imputātūrum | imputātūram | imputātūrum | imputātūrōs | imputātūrās | imputātūra | |
| ablative | imputātūrō | imputātūrā | imputātūrō | imputātūrīs | |||
| vocative | imputātūre | imputātūra | imputātūrum | imputātūrī | imputātūrae | imputātūra | |