Definify.com
Definition 2024
infinitivus
infinitivus
Latin
Adjective
īnfīnītīvus m (feminine īnfīnītīva, neuter īnfīnītīvum); first/second declension
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnfīnītīvus | īnfīnītīva | īnfīnītīvum | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīva | |
| genitive | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīvī | īnfīnītīvōrum | īnfīnītīvārum | īnfīnītīvōrum | |
| dative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs | ||||
| accusative | īnfīnītīvum | īnfīnītīvam | īnfīnītīvum | īnfīnītīvōs | īnfīnītīvās | īnfīnītīva | |
| ablative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvā | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs | |||
| vocative | īnfīnītīve | īnfīnītīva | īnfīnītīvum | īnfīnītīvī | īnfīnītīvae | īnfīnītīva | |
Noun
īnfīnītīvus m (genitive īnfīnītīvī); second declension
Declension
Second declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | īnfīnītīvus | īnfīnītīvī |
| genitive | īnfīnītīvī | īnfīnītīvōrum |
| dative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs |
| accusative | īnfīnītīvum | īnfīnītīvōs |
| ablative | īnfīnītīvō | īnfīnītīvīs |
| vocative | īnfīnītīve | īnfīnītīvī |
Descendants
- English: accusativus cum infinitivo
References
- infīnītīvus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “infīnītīvus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette, page 814/2.