Definify.com
Definition 2024
infrenatus
infrenatus
Latin
Participle
īnfrēnātus m (feminine īnfrēnāta, neuter īnfrēnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnfrēnātus | īnfrēnāta | īnfrēnātum | īnfrēnātī | īnfrēnātae | īnfrēnāta | |
| genitive | īnfrēnātī | īnfrēnātae | īnfrēnātī | īnfrēnātōrum | īnfrēnātārum | īnfrēnātōrum | |
| dative | īnfrēnātō | īnfrēnātō | īnfrēnātīs | ||||
| accusative | īnfrēnātum | īnfrēnātam | īnfrēnātum | īnfrēnātōs | īnfrēnātās | īnfrēnāta | |
| ablative | īnfrēnātō | īnfrēnātā | īnfrēnātō | īnfrēnātīs | |||
| vocative | īnfrēnāte | īnfrēnāta | īnfrēnātum | īnfrēnātī | īnfrēnātae | īnfrēnāta | |
References
- infrenatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- infrenatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “infrenatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.