Definify.com
Definition 2025
ingurgitaturus
ingurgitaturus
Latin
Participle
ingurgitātūrus m (feminine ingurgitātūra, neuter ingurgitātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ingurgitātūrus | ingurgitātūra | ingurgitātūrum | ingurgitātūrī | ingurgitātūrae | ingurgitātūra | |
| genitive | ingurgitātūrī | ingurgitātūrae | ingurgitātūrī | ingurgitātūrōrum | ingurgitātūrārum | ingurgitātūrōrum | |
| dative | ingurgitātūrō | ingurgitātūrō | ingurgitātūrīs | ||||
| accusative | ingurgitātūrum | ingurgitātūram | ingurgitātūrum | ingurgitātūrōs | ingurgitātūrās | ingurgitātūra | |
| ablative | ingurgitātūrō | ingurgitātūrā | ingurgitātūrō | ingurgitātūrīs | |||
| vocative | ingurgitātūre | ingurgitātūra | ingurgitātūrum | ingurgitātūrī | ingurgitātūrae | ingurgitātūra | |