Definify.com
Definition 2024
inrogaturus
inrogaturus
Latin
Participle
inrogātūrus m (feminine inrogātūra, neuter inrogātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inrogātūrus | inrogātūra | inrogātūrum | inrogātūrī | inrogātūrae | inrogātūra | |
| genitive | inrogātūrī | inrogātūrae | inrogātūrī | inrogātūrōrum | inrogātūrārum | inrogātūrōrum | |
| dative | inrogātūrō | inrogātūrō | inrogātūrīs | ||||
| accusative | inrogātūrum | inrogātūram | inrogātūrum | inrogātūrōs | inrogātūrās | inrogātūra | |
| ablative | inrogātūrō | inrogātūrā | inrogātūrō | inrogātūrīs | |||
| vocative | inrogātūre | inrogātūra | inrogātūrum | inrogātūrī | inrogātūrae | inrogātūra | |