Definify.com
Definition 2026
instigaturus
instigaturus
Latin
Participle
īnstīgātūrus m (feminine īnstīgātūra, neuter īnstīgātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnstīgātūrus | īnstīgātūra | īnstīgātūrum | īnstīgātūrī | īnstīgātūrae | īnstīgātūra | |
| genitive | īnstīgātūrī | īnstīgātūrae | īnstīgātūrī | īnstīgātūrōrum | īnstīgātūrārum | īnstīgātūrōrum | |
| dative | īnstīgātūrō | īnstīgātūrō | īnstīgātūrīs | ||||
| accusative | īnstīgātūrum | īnstīgātūram | īnstīgātūrum | īnstīgātūrōs | īnstīgātūrās | īnstīgātūra | |
| ablative | īnstīgātūrō | īnstīgātūrā | īnstīgātūrō | īnstīgātūrīs | |||
| vocative | īnstīgātūre | īnstīgātūra | īnstīgātūrum | īnstīgātūrī | īnstīgātūrae | īnstīgātūra | |