Definify.com
Definition 2024
insultatus
insultatus
Latin
Participle
īnsultātus m (feminine īnsultāta, neuter īnsultātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnsultātus | īnsultāta | īnsultātum | īnsultātī | īnsultātae | īnsultāta | |
| genitive | īnsultātī | īnsultātae | īnsultātī | īnsultātōrum | īnsultātārum | īnsultātōrum | |
| dative | īnsultātō | īnsultātō | īnsultātīs | ||||
| accusative | īnsultātum | īnsultātam | īnsultātum | īnsultātōs | īnsultātās | īnsultāta | |
| ablative | īnsultātō | īnsultātā | īnsultātō | īnsultātīs | |||
| vocative | īnsultāte | īnsultāta | īnsultātum | īnsultātī | īnsultātae | īnsultāta | |