Definify.com
Definition 2024
intermoriturus
intermoriturus
Latin
Participle
intermoritūrus m (feminine intermoritūra, neuter intermoritūrum); first/second declension
- about to decay
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | intermoritūrus | intermoritūra | intermoritūrum | intermoritūrī | intermoritūrae | intermoritūra | |
| genitive | intermoritūrī | intermoritūrae | intermoritūrī | intermoritūrōrum | intermoritūrārum | intermoritūrōrum | |
| dative | intermoritūrō | intermoritūrō | intermoritūrīs | ||||
| accusative | intermoritūrum | intermoritūram | intermoritūrum | intermoritūrōs | intermoritūrās | intermoritūra | |
| ablative | intermoritūrō | intermoritūrā | intermoritūrō | intermoritūrīs | |||
| vocative | intermoritūre | intermoritūra | intermoritūrum | intermoritūrī | intermoritūrae | intermoritūra | |