Definify.com
Definition 2024
izcils
izcils
Latvian
Adjective
izcils (def. izcilais, comp. izcilāks, sup. visizcilākais; irreg. adv. izcili, izcilu, izcilus)
- (of people) great, excellent, outstanding, brilliant (having great, above average capacity, skill)
- izcils zinātnieks ― great, outstanding scientist, scholar
- izcils sportists ― great, outstanding athlete
- kādas lieliskas rakstura īpašības bija piemitušas šim izcilajam puisim! ― what great character qualities this excellent boy has!
- izcilais igauņu valodnieks... atzīmēja savu 85. dzimšanas dienu ― the great Estonian linguist... celebrated his 85. birthday
- great, excellent, outstanding (above average in quality, importance, significance)
- izcils panākums ― a great success
- izcilas spējas ― excellent skills
- izcili sasniegumi ― outstanding achievements
- izcila loma ― a prominent role
- izcils skaistums ― outstanding beauty
- Mierlauks nebija vis kaut kāds teorētiķis, bet izcils, liels talants ― Mierlauks was not some theoretician, but an outstanding, great talent
- latviešu tautas garīgās kultūras izcilākie paraugi rodami lietišķajā mākslā ― the most outstanding examples of the spiritual culture of the Latvian people can be found in applied arts
- humoram ir izcila nozīme jau bērna dzīvē ― humor has a very important role already in a child's life (let alone an adult's)
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of izcils
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | izcils | izcili | izcila | izcilas | |||||
accusative (akuzatīvs) | izcilu | izcilus | izcilu | izcilas | |||||
genitive (ģenitīvs) | izcila | izcilu | izcilas | izcilu | |||||
dative (datīvs) | izcilam | izciliem | izcilai | izcilām | |||||
instrumental (instrumentālis) | izcilu | izciliem | izcilu | izcilām | |||||
locative (lokatīvs) | izcilā | izcilos | izcilā | izcilās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Synonyms
Derived terms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “celt, cilts”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7