Definify.com
Definition 2024
iztulkojis
iztulkojis
Latvian
Participle
iztulkojis (def. iztulkojušais)
- having interpreted, having translated; indefinite past active participle of iztulkot
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of iztulkojis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | iztulkojis | iztulkojuši | iztulkojusi | iztulkojušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | iztulkojušu | iztulkojušus | iztulkojušu | iztulkojušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | iztulkojuša | iztulkojušu | iztulkojušas | iztulkojušu | |||||
| dative (datīvs) | iztulkojušam | iztulkojušiem | iztulkojušai | iztulkojušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | iztulkojušu | iztulkojušiem | iztulkojušu | iztulkojušām | |||||
| locative (lokatīvs) | iztulkojušā | iztulkojušos | iztulkojušā | iztulkojušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||