Definify.com
Definition 2025
kaunīgs
kaunīgs
Latvian
Adjective
kaunīgs (def. kaunīgais, comp. kaunīgāks, sup. viskaunīgākais; adv. kaunīgi)
-  timid, shy, bashful (feeling uncomfortable, not at ease, especially in social contacts)
- viņa ir laba un glīta meitene, tikai pārāk kaunīga ― she is a good and pretty girl, but only too shy, timid
 
 -  timid, shy (expressing feelings of shiness)
- kaunīgs smaids, skatiens ― timid smile, look
 - kaunīga atbilde ― timid answer
 
 -  (about animals) shy, timid, skittish (easily scared or startled)
- stirnas te bieži nāk, tādas slaidas, kaunīgas un klusas ― deer often come here, slender, timid, and silent
 
 
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of kaunīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|  singular  (vienskaitlis)  | 
 plural  (daudzskaitlis)  | 
 singular  (vienskaitlis)  | 
 plural  (daudzskaitlis)  | 
||||||
| nominative (nominatīvs) | kaunīgs | kaunīgi | kaunīga | kaunīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | kaunīgu | kaunīgus | kaunīgu | kaunīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | kaunīga | kaunīgu | kaunīgas | kaunīgu | |||||
| dative (datīvs) | kaunīgam | kaunīgiem | kaunīgai | kaunīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | kaunīgu | kaunīgiem | kaunīgu | kaunīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | kaunīgā | kaunīgos | kaunīgā | kaunīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Synonyms
- kautrīgs
 
Antonyms
- bezkaunīgs, nekaunīgs