Definify.com
Definition 2024
laceraturus
laceraturus
Latin
Participle
lacerātūrus m (feminine lacerātūra, neuter lacerātūrum); first/second declension
- about to lacerate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lacerātūrus | lacerātūra | lacerātūrum | lacerātūrī | lacerātūrae | lacerātūra | |
| genitive | lacerātūrī | lacerātūrae | lacerātūrī | lacerātūrōrum | lacerātūrārum | lacerātūrōrum | |
| dative | lacerātūrō | lacerātūrō | lacerātūrīs | ||||
| accusative | lacerātūrum | lacerātūram | lacerātūrum | lacerātūrōs | lacerātūrās | lacerātūra | |
| ablative | lacerātūrō | lacerātūrā | lacerātūrō | lacerātūrīs | |||
| vocative | lacerātūre | lacerātūra | lacerātūrum | lacerātūrī | lacerātūrae | lacerātūra | |