Definify.com
Definition 2025
linguatus
linguatus
Latin
Adjective
linguātus m (feminine linguāta, neuter linguātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | linguātus | linguāta | linguātum | linguātī | linguātae | linguāta | |
| genitive | linguātī | linguātae | linguātī | linguātōrum | linguātārum | linguātōrum | |
| dative | linguātō | linguātō | linguātīs | ||||
| accusative | linguātum | linguātam | linguātum | linguātōs | linguātās | linguāta | |
| ablative | linguātō | linguātā | linguātō | linguātīs | |||
| vocative | linguāte | linguāta | linguātum | linguātī | linguātae | linguāta | |
Related terms
|
|
References
- linguatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- LINGUATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “linguatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.