Definify.com

Definition 2024


locativus

locativus

Dutch

Noun

locativus m (plural locativi or locativussen)

  1. (grammar) the locative case or a word therein

Synonyms


Latin

Etymology

From locus.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /lo.kaːˈtiː.wus/, [ɫɔ.kaːˈtiː.wʊs]

Adjective

locātīvus m (feminine locātīva, neuter locātīvum); first/second declension

  1. (grammar) locative

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative locātīvus locātīva locātīvum locātīvī locātīvae locātīva
genitive locātīvī locātīvae locātīvī locātīvōrum locātīvārum locātīvōrum
dative locātīvō locātīvō locātīvīs
accusative locātīvum locātīvam locātīvum locātīvōs locātīvās locātīva
ablative locātīvō locātīvā locātīvō locātīvīs
vocative locātīve locātīva locātīvum locātīvī locātīvae locātīva