Definify.com
Definition 2024
lunatus
lunatus
Latin
Participle
lūnātus m (feminine lūnāta, neuter lūnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lūnātus | lūnāta | lūnātum | lūnātī | lūnātae | lūnāta | |
| genitive | lūnātī | lūnātae | lūnātī | lūnātōrum | lūnātārum | lūnātōrum | |
| dative | lūnātō | lūnātō | lūnātīs | ||||
| accusative | lūnātum | lūnātam | lūnātum | lūnātōs | lūnātās | lūnāta | |
| ablative | lūnātō | lūnātā | lūnātō | lūnātīs | |||
| vocative | lūnāte | lūnāta | lūnātum | lūnātī | lūnātae | lūnāta | |
References
- lunatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- lunatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- LUNATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “lunatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.