Definify.com
Definition 2024
lunulatus
lunulatus
Latin
Adjective
lūnulātus m (feminine lūnulāta, neuter lūnulātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lūnulātus | lūnulāta | lūnulātum | lūnulātī | lūnulātae | lūnulāta | |
| genitive | lūnulātī | lūnulātae | lūnulātī | lūnulātōrum | lūnulātārum | lūnulātōrum | |
| dative | lūnulātō | lūnulātō | lūnulātīs | ||||
| accusative | lūnulātum | lūnulātam | lūnulātum | lūnulātōs | lūnulātās | lūnulāta | |
| ablative | lūnulātō | lūnulātā | lūnulātō | lūnulātīs | |||
| vocative | lūnulāte | lūnulāta | lūnulātum | lūnulātī | lūnulātae | lūnulāta | |
References
- Félix Gaffiot (1934), “lunulatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- lunulatus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016