Definify.com
Definition 2024
mactaturus
mactaturus
Latin
Participle
mactātūrus m (feminine mactātūra, neuter mactātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mactātūrus | mactātūra | mactātūrum | mactātūrī | mactātūrae | mactātūra | |
| genitive | mactātūrī | mactātūrae | mactātūrī | mactātūrōrum | mactātūrārum | mactātūrōrum | |
| dative | mactātūrō | mactātūrō | mactātūrīs | ||||
| accusative | mactātūrum | mactātūram | mactātūrum | mactātūrōs | mactātūrās | mactātūra | |
| ablative | mactātūrō | mactātūrā | mactātūrō | mactātūrīs | |||
| vocative | mactātūre | mactātūra | mactātūrum | mactātūrī | mactātūrae | mactātūra | |