Definify.com
Definition 2025
mensurans
mensurans
Latin
Participle
mēnsūrāns m, f, n (genitive mēnsūrantis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | mēnsūrāns | mēnsūrantēs | mēnsūrantia | ||
| genitive | mēnsūrantis | mēnsūrantium | |||
| dative | mēnsūrantī | mēnsūrantibus | |||
| accusative | mēnsūrantem | mēnsūrāns | mēnsūrantēs | mēnsūrantia | |
| ablative | mēnsūrante, mēnsūrantī1 | mēnsūrantibus | |||
| vocative | mēnsūrāns | mēnsūrantēs | mēnsūrantia | ||
1When used purely as an adjective.