Definify.com
Definition 2025
mensuraturus
mensuraturus
Latin
Participle
mēnsūrātūrus m (feminine mēnsūrātūra, neuter mēnsūrātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mēnsūrātūrus | mēnsūrātūra | mēnsūrātūrum | mēnsūrātūrī | mēnsūrātūrae | mēnsūrātūra | |
| genitive | mēnsūrātūrī | mēnsūrātūrae | mēnsūrātūrī | mēnsūrātūrōrum | mēnsūrātūrārum | mēnsūrātūrōrum | |
| dative | mēnsūrātūrō | mēnsūrātūrō | mēnsūrātūrīs | ||||
| accusative | mēnsūrātūrum | mēnsūrātūram | mēnsūrātūrum | mēnsūrātūrōs | mēnsūrātūrās | mēnsūrātūra | |
| ablative | mēnsūrātūrō | mēnsūrātūrā | mēnsūrātūrō | mēnsūrātūrīs | |||
| vocative | mēnsūrātūre | mēnsūrātūra | mēnsūrātūrum | mēnsūrātūrī | mēnsūrātūrae | mēnsūrātūra | |