Definify.com
Definition 2024
mensurus
mensurus
Latin
Participle
mēnsūrus m (feminine mēnsūra, neuter mēnsūrum); first/second declension
- about to measure
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mēnsūrus | mēnsūra | mēnsūrum | mēnsūrī | mēnsūrae | mēnsūra | |
| genitive | mēnsūrī | mēnsūrae | mēnsūrī | mēnsūrōrum | mēnsūrārum | mēnsūrōrum | |
| dative | mēnsūrō | mēnsūrō | mēnsūrīs | ||||
| accusative | mēnsūrum | mēnsūram | mēnsūrum | mēnsūrōs | mēnsūrās | mēnsūra | |
| ablative | mēnsūrō | mēnsūrā | mēnsūrō | mēnsūrīs | |||
| vocative | mēnsūre | mēnsūra | mēnsūrum | mēnsūrī | mēnsūrae | mēnsūra | |