Definify.com
Definition 2024
meridiaturus
meridiaturus
Latin
Participle
merīdiātūrus m (feminine merīdiātūra, neuter merīdiātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | merīdiātūrus | merīdiātūra | merīdiātūrum | merīdiātūrī | merīdiātūrae | merīdiātūra | |
| genitive | merīdiātūrī | merīdiātūrae | merīdiātūrī | merīdiātūrōrum | merīdiātūrārum | merīdiātūrōrum | |
| dative | merīdiātūrō | merīdiātūrō | merīdiātūrīs | ||||
| accusative | merīdiātūrum | merīdiātūram | merīdiātūrum | merīdiātūrōs | merīdiātūrās | merīdiātūra | |
| ablative | merīdiātūrō | merīdiātūrā | merīdiātūrō | merīdiātūrīs | |||
| vocative | merīdiātūre | merīdiātūra | merīdiātūrum | merīdiātūrī | merīdiātūrae | merīdiātūra | |