Definify.com

Definition 2024


metor

metor

Latin

Verb

mētor (present infinitive mētārī, perfect active mētātus sum); first conjugation, deponent

  1. I measure, mete or mark out

Inflection

   Conjugation of metor (first conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mētor mētāris, mētāre mētātur mētāmur mētāminī mētantur
imperfect mētābar mētābāris, mētābāre mētābātur mētābāmur mētābāminī mētābantur
future mētābor mētāberis, mētābere mētābitur mētābimur mētābiminī mētābuntur
perfect mētātus + present active indicative of sum
pluperfect mētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mēter mētēris, mētēre mētētur mētēmur mētēminī mētentur
imperfect mētārer mētārēris, mētārēre mētārētur mētārēmur mētārēminī mētārentur
perfect mētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present mētāre mētāminī
future mētātor mētātor mētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mētārī mētātus esse mētātūrus esse
participles mētāns mētātus mētātūrus mētandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
mētārī mētandī mētandō mētandum mētātum mētātū

Verb

metor

  1. first-person singular present passive indicative of metō

References