Definify.com
Definition 2024
metropolitanus
metropolitanus
Latin
Adjective
mētropolītānus m (feminine mētropolītāna, neuter mētropolītānum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mētropolītānus | mētropolītāna | mētropolītānum | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītāna | |
| genitive | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītānī | mētropolītānōrum | mētropolītānārum | mētropolītānōrum | |
| dative | mētropolītānō | mētropolītānō | mētropolītānīs | ||||
| accusative | mētropolītānum | mētropolītānam | mētropolītānum | mētropolītānōs | mētropolītānās | mētropolītāna | |
| ablative | mētropolītānō | mētropolītānā | mētropolītānō | mētropolītānīs | |||
| vocative | mētropolītāne | mētropolītāna | mētropolītānum | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītāna | |
References
- metropolitanus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- METROPOLITANUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “metropolitanus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.