Definify.com
Definition 2024
minaturus
minaturus
Latin
Participle
minātūrus m (feminine minātūra, neuter minātūrum); first/second declension
- about to drive
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | minātūrus | minātūra | minātūrum | minātūrī | minātūrae | minātūra | |
| genitive | minātūrī | minātūrae | minātūrī | minātūrōrum | minātūrārum | minātūrōrum | |
| dative | minātūrō | minātūrō | minātūrīs | ||||
| accusative | minātūrum | minātūram | minātūrum | minātūrōs | minātūrās | minātūra | |
| ablative | minātūrō | minātūrā | minātūrō | minātūrīs | |||
| vocative | minātūre | minātūra | minātūrum | minātūrī | minātūrae | minātūra | |