Definify.com
Definition 2024
ministraturus
ministraturus
Latin
Participle
ministrātūrus m (feminine ministrātūra, neuter ministrātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ministrātūrus | ministrātūra | ministrātūrum | ministrātūrī | ministrātūrae | ministrātūra | |
| genitive | ministrātūrī | ministrātūrae | ministrātūrī | ministrātūrōrum | ministrātūrārum | ministrātūrōrum | |
| dative | ministrātūrō | ministrātūrō | ministrātūrīs | ||||
| accusative | ministrātūrum | ministrātūram | ministrātūrum | ministrātūrōs | ministrātūrās | ministrātūra | |
| ablative | ministrātūrō | ministrātūrā | ministrātūrō | ministrātūrīs | |||
| vocative | ministrātūre | ministrātūra | ministrātūrum | ministrātūrī | ministrātūrae | ministrātūra | |