Definify.com
Definition 2024
miratus
miratus
Latin
Participle
mīrātus m (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mīrātus | mīrāta | mīrātum | mīrātī | mīrātae | mīrāta | |
| genitive | mīrātī | mīrātae | mīrātī | mīrātōrum | mīrātārum | mīrātōrum | |
| dative | mīrātō | mīrātō | mīrātīs | ||||
| accusative | mīrātum | mīrātam | mīrātum | mīrātōs | mīrātās | mīrāta | |
| ablative | mīrātō | mīrātā | mīrātō | mīrātīs | |||
| vocative | mīrāte | mīrāta | mīrātum | mīrātī | mīrātae | mīrāta | |
Etymology 2
Perfect passive participle of mīrō.
Participle
mīrātus m (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mīrātus | mīrāta | mīrātum | mīrātī | mīrātae | mīrāta | |
| genitive | mīrātī | mīrātae | mīrātī | mīrātōrum | mīrātārum | mīrātōrum | |
| dative | mīrātō | mīrātō | mīrātīs | ||||
| accusative | mīrātum | mīrātam | mīrātum | mīrātōs | mīrātās | mīrāta | |
| ablative | mīrātō | mīrātā | mīrātō | mīrātīs | |||
| vocative | mīrāte | mīrāta | mīrātum | mīrātī | mīrātae | mīrāta | |
References
- miratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press