Definify.com
Definition 2024
mitigaturus
mitigaturus
Latin
Participle
mītigātūrus m (feminine mītigātūra, neuter mītigātūrum); first/second declension
- about to soften
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mītigātūrus | mītigātūra | mītigātūrum | mītigātūrī | mītigātūrae | mītigātūra | |
| genitive | mītigātūrī | mītigātūrae | mītigātūrī | mītigātūrōrum | mītigātūrārum | mītigātūrōrum | |
| dative | mītigātūrō | mītigātūrō | mītigātūrīs | ||||
| accusative | mītigātūrum | mītigātūram | mītigātūrum | mītigātūrōs | mītigātūrās | mītigātūra | |
| ablative | mītigātūrō | mītigātūrā | mītigātūrō | mītigātūrīs | |||
| vocative | mītigātūre | mītigātūra | mītigātūrum | mītigātūrī | mītigātūrae | mītigātūra | |