Definify.com
Definition 2024
mundaturus
mundaturus
Latin
Participle
mundātūrus m (feminine mundātūra, neuter mundātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mundātūrus | mundātūra | mundātūrum | mundātūrī | mundātūrae | mundātūra | |
| genitive | mundātūrī | mundātūrae | mundātūrī | mundātūrōrum | mundātūrārum | mundātūrōrum | |
| dative | mundātūrō | mundātūrō | mundātūrīs | ||||
| accusative | mundātūrum | mundātūram | mundātūrum | mundātūrōs | mundātūrās | mundātūra | |
| ablative | mundātūrō | mundātūrā | mundātūrō | mundātūrīs | |||
| vocative | mundātūre | mundātūra | mundātūrum | mundātūrī | mundātūrae | mundātūra | |