Definify.com
Definition 2024
mussitatus
mussitatus
Latin
Participle
mussitātus m (feminine mussitāta, neuter mussitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mussitātus | mussitāta | mussitātum | mussitātī | mussitātae | mussitāta | |
| genitive | mussitātī | mussitātae | mussitātī | mussitātōrum | mussitātārum | mussitātōrum | |
| dative | mussitātō | mussitātō | mussitātīs | ||||
| accusative | mussitātum | mussitātam | mussitātum | mussitātōs | mussitātās | mussitāta | |
| ablative | mussitātō | mussitātā | mussitātō | mussitātīs | |||
| vocative | mussitāte | mussitāta | mussitātum | mussitātī | mussitātae | mussitāta | |