Definify.com
Definition 2024
necaturus
necaturus
Latin
Participle
necātūrus m (feminine necātūra, neuter necātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | necātūrus | necātūra | necātūrum | necātūrī | necātūrae | necātūra | |
| genitive | necātūrī | necātūrae | necātūrī | necātūrōrum | necātūrārum | necātūrōrum | |
| dative | necātūrō | necātūrō | necātūrīs | ||||
| accusative | necātūrum | necātūram | necātūrum | necātūrōs | necātūrās | necātūra | |
| ablative | necātūrō | necātūrā | necātūrō | necātūrīs | |||
| vocative | necātūre | necātūra | necātūrum | necātūrī | necātūrae | necātūra | |