Definify.com
Definition 2024
nepratis
nepratis
Latvian
Participle
nepratis (def. nepratušais)
- not having known how to, not having been able to; indefinite past active participle of neprast
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of nepratis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | nepratis | nepratuši | nepratusi | nepratušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | nepratušu | nepratušus | nepratušu | nepratušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | nepratuša | nepratušu | nepratušas | nepratušu | |||||
| dative (datīvs) | nepratušam | nepratušiem | nepratušai | nepratušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | nepratušu | nepratušiem | nepratušu | nepratušām | |||||
| locative (lokatīvs) | nepratušā | nepratušos | nepratušā | nepratušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||