Definify.com
Definition 2024
novatus
novatus
Latin
Participle
novātus m (feminine novāta, neuter novātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | novātus | novāta | novātum | novātī | novātae | novāta | |
genitive | novātī | novātae | novātī | novātōrum | novātārum | novātōrum | |
dative | novātō | novātō | novātīs | ||||
accusative | novātum | novātam | novātum | novātōs | novātās | novāta | |
ablative | novātō | novātā | novātō | novātīs | |||
vocative | novāte | novāta | novātum | novātī | novātae | novāta |
References
- novatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “novatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- novatus in William Smith, editor (1848) A Dictionary of Greek Biography and Mythology, London: John Murray