Definify.com
Definition 2024
obduraturus
obduraturus
Latin
Participle
obdurātūrus m (feminine obdurātūra, neuter obdurātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obdurātūrus | obdurātūra | obdurātūrum | obdurātūrī | obdurātūrae | obdurātūra | |
| genitive | obdurātūrī | obdurātūrae | obdurātūrī | obdurātūrōrum | obdurātūrārum | obdurātūrōrum | |
| dative | obdurātūrō | obdurātūrō | obdurātūrīs | ||||
| accusative | obdurātūrum | obdurātūram | obdurātūrum | obdurātūrōs | obdurātūrās | obdurātūra | |
| ablative | obdurātūrō | obdurātūrā | obdurātūrō | obdurātūrīs | |||
| vocative | obdurātūre | obdurātūra | obdurātūrum | obdurātūrī | obdurātūrae | obdurātūra | |